Radīšana ir teorija par to, ka cilvēks, zeme un viss pārējais Visumā bija drīzāk radīts tāds kā tas ir tagad, nevis nejauša sprādziena no nekā rezultāts.
Mēs mājojam uz mazas teicami, prasmīgi un autonomi regulētas gaisa kuģa virsmas. Kopā ar izdzīvošanu, sacensību un nāvi mēs esam liecinieki skaistumam, smaržām, mīlestībai un mūzikai. Padomā par to. Matemātika, filozofija, pavasara laiks, izvirtība, lauksaimniecība, uzmanības izrādīšana, kvazārs un košļājamā gumija; viss nāk no nekā?, radies tikai sakritības pēc...?
No visām paaudzēm, kuras līdz šim ir apdzīvojušas Zemi, mums ir vismazākais attaisnojums par to, ka neatpazīstam mierīgo Prasmīgā Matemātiķa klātbūtni, kurš visu ap mums ir nolicis kustībā. Mums būtu jābūt bijībā nevis iedomīgiem vai skeptiskiem.
Pirms aptuveni 3000 gadiem Israēla Ķēniņš Dāvids rakstīja (Psalmi 8:4-5) "Kad es redzu Tavas debesis, Tavu roku darbu, mēnesi un zvaigznes, ko Tu esi radījis,- kas gan ir cilvēks, ka Tu viņu piemini, un cilvēka bērns, ka Tu viņu uzlūko?"
