|
|
 |
|
Evolūcijas teorija pieņem, ka cilvēks nokāpa no koka aptuveni pirms 1 līdz 5 miljoniem gadu, un aptuveni pirms simts tūkstoš gadiem izveidojās par pilnvērtīgu cilvēku. Tomēr arheoloģiskie izrakumi uzrāda civilizācijas sākumu tikai pirms piectūkstoš gadiem (balstoties uz evolucionāro domāšanu). Citiem vārdiem sakot, saskaņā ar evolūcijas pamatojumu, bija jāpaiet deviņdesmit pieciem tūkstošiem gadu (pēc kļūšanas par pilnvērtīgu cilvēku), lai cilvēce izdomātu, ka ēdienu var saražot iemetot zemē sēklu!
Vēl viena pazīme, kas runā par labu mazajam Zemes vecumam un Vispasaules plūdiem, ir nogulumiežu slāņos reti sastopami meteorīti. Daži meteorīti ir atrasti nogulumiežu slāņos, taču šādi gadījumi ir ļoti reti. Meteorīti ir ļoti viegli atpazīstami un daudzi tūkstoši šo meteorītu ir atrasti neilgi pēc to ietriekšanās Zemes virsmā. Ja Vispasaules plūdu laikā vairums iežu slāņu nogulsnējās ātri (viena gada laikā), tad šajos slāņos jūs necerētu atrast daudzus meteorītus, kas apraksti šī vienā gadā. Taču, ja nogulumieži ir nogulsnējušies miljardiem gadu laikā, tad šajā slānī būtu jābūt arī miljardiem meteorītu, kas būtu aprakti ar šo nogulumiežu slāni. Fakts, ka mūsdienās atrodam tik maz meteorītu, ir vēl viens pierādījums nogulumiežu ātrajam akumulācijas procesam un mazajam Zemes vecumam.
Iedomājieties, ka jūs ieejat tukšā telpā un atrodat kūpošu cigāru. Jūs varētu pieņemt, ka cigārs ir ļoti vecs un ka tas nesen uzliesmoja, taču daudz loģiskāks secinājums būtu, ka šeit nesen kāds ir bijis, lai to aizdedzinātu. Mūsu Visums ir pilns ar šādiem „kūpošiem cigāriem”, jo:
1. Visu planētu gredzeni joprojām uzrāda nestabilitāti, kurai jau sen būtu jāpazūd.
2. Visas mums zināmās komētas zaudē sava sastāva materiālu katru reizi, kad tās virzās garām Saulei, un to dzīves ilgumam būtu jābūt ap simts tūkstoš gadiem.
3. Tālākajām Saules sistēmas planētām jau sen būtu jābūt atdzisušām.
4. Spirālveida galaktikām jau sen būtu jāzaudē sava spirāles forma, un nevienmērīgi izkliedētajai matērijai Visumā jau sen bija jāizkliedējas.
Mūsdienu zinātnieki, kuri strādā balstoties uz uzskatu, ka Visums ir 10-20 miljardus gadus vecs, iesaka strīdīgus un komplicētus pieņēmumus, kā šāds īslaicīgs fenomens varētu pastāvēt, taču to skaidrojumi ir vairāk balstīti uz ticību, nevis zinātni. Visvienkāršākais skaidrojums šiem „kūpošajiem cigāriem” ir tas, ka tie kūp tādēļ, ka ir jauni jeb nesen aizdedzināti.
Kā tad ar datēšanas metodēm, kas it kā norāda, ka atrastie priekšmeti ir ļoti veci? Kā redzams pirmajā rakstā par datēšanas metodēm, visas datēšanas pamatā ir pieņēmumi. Piemēram, oglekļa-14 ģenerēšanās ātrums nekad nav nozīmīgi mainījies. Šī metode nenosaka Zemes vecumu, taču izprotot to, tā var pilnīgi izmainīt mūsu sapratni par„ledus laikmetu” un „akmens laikmetu.” Nesenā pasaules katastrofa varēja radīt ievērojamas izmaiņas Zemes biosfēras oglekļa kopējā apjomā. Šis notikums padarītu pilnīgi nederīgu vienu no oglekļa 14 datēšanas metodes galvenajiem pieņēmumiem (zināma arī kā oglekļa 14 un oglekļa 12 savstarpējo saistību mērīšana izmērāmā laika periodā), kā rezultātā organismiem, kas dzīvojuši īsi pēc plūdiem, tiek datēti pārmērīgi lieli vecumi. Šī oglekļa 14 datēšanas pieņēmumu problēma sīkāk būs aprakstīta citā rakstā.
Originally published in English: More Clues that the Earth is Young by
Bruce Malone
Pēdējā zināmā adrese (Last known address): http://drdino.com/articles.php?spec=6
|
|
|
|