|
|
 |
|
Ateisms ir bankrotējis. Neticīgo uzskats ir pilnīgi bez pamatojuma. Kad kāds nes neticīgā pieprasījumu uz banku, tas tiks noraidīts. Ja kaut kas arī ir sakāms par šo neloģisko uzskatu, tad varētu teikt, ka neticīgie ir bijuši pietiekami apķērīgi, lai sagrozītu faktus tā, ka kristieši tiek uzskatīti par neloģiskiem. Tomēr tas tikai pastiprina tava uzskata dziļākas izzināšanas svarīgumu, tāpat kā to dara neticīgie. Un viena no labākajām vietām, kur to izdarīt, ir tava morāle.
Pirms mēs iedziļināmies, man ir jāsaka, ka es katrā ziņā neuzskatu, ka ateisti vai neticīgie vienmēr ir amorāli. To bieži jauc ar patieso domu, par kuru es turpmāk runāšu.
Es drīzāk mēģināšu uzskatāmi parādīt (līdzīgi kā ar loģiku un zinātni), ka neticīgais ir vienkārši pieņēmis morāli bez jebkāda racionāla pamatojuma. Kaut arī viņš varētu uzstāt, ka morāle – labā un ļaunā koncepts – ir tikai evolucionārs pašsaglabāšanās rezultāts, šim paziņojumam ir daži būtiski trūkumi. Neticīgais pauž viedokli, ka morāle ir vienkārši cilvēka izveidota konstrukcija, ko ieviesa kā palīglīdzekli cilvēku evolūcijai. Galu galā, ir tikai pragmatiski izvairīties no kaimiņa apzagšanas vai nogalināšanas, jo tas saglabās labvēlību man pašam un tādējādi manu turpmāko ilgmūžību. Šo ideju dažreiz vispārina, lai pieņemtu, ka morāle ir tas, kam piekrīt sabiedrība. Tas savukārt varētu nozīmēt, ka tāda sabiedrība kā Nacistiskā Vācija (pēc definīcijas) bija laba. Tas nozīmētu, ka darīt pāri kaimiņam, kad neviens to nevar novērtēt kā sliktu darbu, nav nepareizi, bet ir pareizi.
Un, kas tad ir „slikti”, galu galā? Kā to definēt? Pēc kādiem standartiem vērtēt, kas ir pareizi un kas nē? Kad neticīgajam uzdod šo jautājumu, viņam nav racionālas atbildes uz to. Pēc viņa domām, ja jēdzieni „pareizi” un „nepareizi” ir balstīti tikai uz cilvēku vienprātību, tad morāle ir pilnīgi subjektīva – tā mainās un nav absolūta. Citiem vārdiem sakot – kas ir pareizi vienai grupai noteiktā laika posmā, tas var būt pilnīgi nepieņemami otrai grupai citā laika posmā. Vai arī, ja „pareizi” un „nepareizi” ir katra paša pieņēmums, kā tad viņus var nosodīt par veiktajām darbībām? Ja atbilde ir evolūcijā un mēs darbojamies tā, kā mums liek mūsu DNS, kā tad mēs varam dusmoties uz tiem, kam DNS liek nogalināt, izvarot vai melot? Mēs taču nedusmojamies uz akmeni, kas uzkrīt uz mašīnas un savaino pasažierus. Ar ko tad tas atšķiras no tīri naturālistiskā izskaidrojuma, ko neveikli piedāvā neticīgais? Viņi taču tikai reaģē uz saviem gēniem, pareizi? Evolūcija nevar pamatot morāli!
Līdz šim evolucionisti un neticīgie galvenokārt ir darbojušies morāles normu robežās. Viņi saka: ”Jums nevajadzētu mācīt kreacionismu maziem bērniem!” vai „Tev nevajadzētu nosodīt citus cilvēkus!" Viņi ar savu sirdsapziņu apliecina Radītāju tik ilgi, kamēr viņi pauž morāles uzstādījumus, lai gan viņu uzstādījumi neatbilst viņu pasaules uzskatam. Fakts, ka neticīgie apelē pie objektīvās morāles (kaut arī bez standarta), tikai pierāda, ka viņi patiesībā tic Dievam! Neticīgie aizņemas no kristiešiem viņu uzskatus, lai tos izmantotu savas morāles ietvaros. Tie ir kristiešu pasaules uzskati, jo kristieša morāle ir vienīgi Dieva dabas atspulgs. Morāle kristietim iesākas no absolūta standarta – Dievs un Viņa Vārds. Morāle ir ielikta katra Dieva radīta cilvēka sirdī, neskatoties uz to, vai cilvēks ievēro savu sirdsapziņu vai nē. Ateisti dziļi sevī apzinās, ka eksistē absolūts morāles standarts, viņi tikai nespēj sevi piespiest atzīt Viņa vārdu. Šādā veidā morāle apliecina Dievu-Radītāju, kurš ir pareizs un labs. Un šo faktu jūs varat nest uz banku!
Originally published in English: How to Prove that God Exists: Morality by
Joshua Joscelyn
Pēdējā zināmā adrese (Last known address):
http://www.drdino.com/read-article.php?id=155&c=13
|
|
|
|